Gadskārtu ieražas
LIELDIENAS
Lieldienas- pavasara saulgriežu svētki. To svinēšanas laiks ir mainīgs. Lai noteiktu svētku svinēšanas datumu, vispirms bija jānosaka diena, kad tā kļuva garāka par nakti. Parasti tas notika ap 20.martu. Pēc šīs dienas tālāk bija jānosaka, kad pie debesīm ir pilnmēness (spīd viss aplis). Pēc pilnmēness parādīšanās nākošajā svētdienā tika svinētas Lieldienas. Tās gaidīja gan jauni, gan veci.
ŪSIŅA DIENA
Senčiem Ūsiņi gada apritē iezīmēja pavasara beigas un vasaras sākumu, kad kokiem ir izplaukušas lapas un sāk augt zāle. Gregorija kalendārā Ūsiņš tiek atzīmēts 9.maijā. Ūsiņš ir Saules zirgu braucējs, Saules laivas stūrmanis, Saules kalps. Ūsiņš atnes zaļu zāli, kokiem lapas. Viņš ierodas pie mums, lai rūpētos par zirgiem, kas ir viņa galvenā rūpe.
JURĢU DIENA
Jurģus senāk svinēja 23.aprīlī. Dažos Latvijas novados Jurģu diena ir saplūdusi ar Ūsiņa dienu. Nīcā svinēja tikai Jurģu dienu. Ja laika apstākļi bija labvēlīgi un bija jau izaugusi jaunā zālīte, tad Jurģu dienā pirmoreiz laida ganos lopus, zirgus ganīja pieguļā.
JĀŅI
Jāņi saistās ar vasaras saulgriežiem, kad 23.jūnijam – visgarākajai dienai seko visīsākā nakts. Senatnē Jāņu diena bija 23.jūnijs. Jaunākajos laikos 23.jūnijs kalendāros tiek atzīmēts kā Līgo diena, bet 24.jūnijs, kas nesakrīt ar saulgriežiem, tiek minēts kā Jāņu diena. Folkloristi Marģers Grīns un Māra Grīna, pamatojoties uz Krišjāņa Barona un Emīla Melngaiļa vēsturiskiem secinājumiem, norāda, ka Līgo svētki ir jaunizgudrojums, ka šāds apzīmējums dainās nav atrodams – vasaras saulgriežu īstais nosaukums ir Jāņi.
ĶEKATAS
Ķekatām gatavojas jau laikus. No meža pārved kadeģi. To izgrezno ar krāsainām kreppapīra vai zīda bantēm, piekarina lielākus vai mazākus zvaniņus. Katram ķekatniekam rokā tāds kadeģis. Vēlāk kadeģi izmantoti par pirtsslotām vai arī, lai izplaucētu lielās koka gaļas baļļas. Pelnu dienas priekšvakarā, kad sāka krēslot, maskojušies jaunieši sāka apstaigāt mājas.
ZIEMASSVĒTKI
Senatnē saulgrieži - Ziemassvētki tika svinēti 23.decembrī, kad notika gaismas uzvara pār tumsu, kad dienas kļuva garākas. Gregorija kalendārā šo svētku datums bija 25.decembris. 4.gs. vidū kristieši rietumos 25.decembri pieņēma par Jēzus Kristus dzimšanas dienu. Saulgriežu svētkiem līdz tam nebija sakara ar Jēzus dzimšanas dienu. Šo svētku savienošana veicināja kristīgās ticības ieviešanu tautā.
BIEZPUTRAS DIENA, ĶEKATAS, METEŅI
Jāsāk ar to, ka pavisam senos laikos gan tagadējās Latvijas teritorijā, gan citur pasaulē Metenis bija kā mūsdienās lustīgais Vecgada vakars, savukārt Pelnu diena – kā mūsdienās Jaunā gada pirmā diena. Latvijas folkloristi ir vienisprātis – Meteņi ir gada jautrākie, priecīgākie svētki, jo dienas top aizvien garākas. Turpretim Jāņi – skumjākie, jo dienas garums sarūk, seko dabas vītums.1 Kā zināms, vēl šobaltdien ķīnieši Jauno gadu atzīmē tieši februārī. Mums kopējs tas, ka gan senie latvieši, gan ķīnieši šos svētkus atzīmē kā pavasara svētkus. Tātad senajā laika skaitīšanā uzskatīja, ka Meteņos izbeidzas ziema, un nākamā dienā – Pelnu dienā – lēnām ir iesācies pavasaris un jauns saimnieciskais gads. Daudzviet minēts, ka Meteņus atzīmē 6. februārī, bet Nīcā, saistībā ar kristīgās baznīcas ietekmi, Meteņdienas svinēšana ir septītajā otrdienā pirms Lieldienām. Šogad, 2018. gadā, Nīcā tas bija 13. februāris, 2019. gadā būs 5. marts, saistībā ar Lieldienām vien aprīļa nogalē.
JAUNAIS GADS
Svinības iesākās vecā gada pēdējās dienas, 31.decembra, vakarā un turpinājās 1.janvārī. Šajos svētkos ļaudis atskatījās uz paveikto, pieminēja, ka aizvadītais gads tik ātri ir atkal pagājis, un klusībā cerēja uz lielāku veiksmi nākošajā gadā. Vecā gada vakarā mājas ļaudis gāja pirtī nomazgāt visus vecā gada netīrumus. Jaunie cilvēki, sagaidot Jauno gadu, gribēja zināt, kas viņus sagaidīs nākošajā gadā, vai viņi apprecēsies, kā veiksies dzīvē turpmāk. Vecā gada vakarā galvenā nodarbošanās bija nākotnes zīlēšana. Lēja laimes no alvas vai svina. Visi kopīgi sprieda, ko ir izlējuši. Par jocīgu izlējumu bija liela jautrība.